MEHĀNISKIE ŪDENS ATTĪRĪŠANAS FILTRI

Mehāniskās ūdens attīrīšanas filtri kalpo sākotnējai mehānisko daļu un duļķu attīrīšanai no ūdens, tādu kā smiltis, māls, dūņas, rūsa utt. Tos jāuzstāda pirms ūdens attīrīšanas iekārtas aizsardzībai pret piesārņojumu. Šai nolūkā izmanto rupjās iepriekšējas attīrīšanas filtrus (tīkla vai diska) un smalkās attīrīšanas filtrus ar apmaināmām patronām.

Divu tipu filtru izmantošanu nosaka tas, ka pie ļoti liela ūdens piesārņojuma smalkas attīrīšanas ūdens filtri ātri piesārņojas, bet rupja attīrīšana ir nepietiekama ūdens attīrīšanas iekārtas aizsardzībai no mehāniskiem piesārņojumiem. Funkcionālo divu filtru tipu eksistenci var izskaidrot ar to, ka tīklveidīgie filtri nevar nodrošināt pietiekami smalku filtrāciju, tādēļ smalkai filtrācijai izmanto filtrācijas tilpuma metodi. Rupjajai attīrīšanai filtrācijas tilpumametode nav racionāla sakarā ar neiespējamību izskalot filtrējošo elementu. Izņēmums ir pieberamā tipa tilpuma filtri, tie ir dārgāki un to izmantošana ir mērķtiecīga tur, kur mehānisko filtru netīrumu uzņemšanas tilpums ir nepietiekams.

Svarīgs filtra parametrs ir tā tīrīšanas metode, no kuras ir atkarīgs, cik ērti izmantojams filtrs un cik tas maksā, Pēc filtru tīrīšanas metodes filtri iedalās:

Filtrācijas kvalitātes un filtru kalpošanas ilgums ir atkarīgs no tīkla kvalitātes un no tā mazgāšanas veida. Filtrējošie tīkli tiek izgatavoti no nerūsējošā tērauda vai no polimēra materiāliem. Eksistē vairākas atgriezeniskās mazgāšanas metodes. Dažas metodes ir patentētas un izmantotas tikai konkrēta ražotāja filtros. Īsi aprakstīsim pamata metodes:

Sadale rupjos un smalkos filtros ir samērā nosacīta un atkarīga no filtru izmantošanas jomas. Saimnieciskā un dzeramā ūdens attīrīšanas sfērā par rupjiem var uzskatīt filtrus no 90 mkm un vairāk. Smalkie – no 20 mkm un mazāk. Filtrus starp 20 un 90 mkm var uzskatīt par “mazāk smalkiem” vai ”mazāk rupjiem” atkarībā no tuvuma tai vai citai robežai. Izmantot filtrus ar tilpuma filtrāciju rupjai tīrīšanai (virs 20 mkm), pēc mūsu domām, neracionāli sakarā ar nepieciešamību mainīt vienreizējās patronas. Tīkla patronas parasti tīra, izņemot no korpusa filtru, vai pašā filtrā (atgriezeniskā skalošana).

Izvēloties filtrus, „jāvadās” no smalkās attīrīšanas filtra. Rupjais filtrs tiek likts tajā gadījumā, ja smalkais filtrs pārāk ātri piesārņojas. Optimāla filtru saskaņošanu var noteikt tikai pieredzes ceļā, jo nav zināms daļiņu, kuras piesārņo ūdeni, absolūtais un relatīvais daudzums un izmērs.

Noslēgumā pievērsīsim uzmanību sekojošai niansei. Rupjas attīrīšanas automātisko filtru izmantošanai kopā ar smalkās attīrīšanas patronas filtriem nav praktiskas nozīmes, jo šāds savienojums neizslēdz apkalpošanu, racionāli ir izmantot pusautomātisko filtru, kurš veiks atgriezenisku mazgāšanu pēc parastas ventiļa atvēršanas un aizvēršanas, vai jebkurš cits rupjās attīrīšanas filtrs. Pilnībā automatizēt ūdens mehāniskās attīrīšana sistēmu var, izmantojot automātiskā rupjas attīrīšanas filtra apvienošanu ar pieberamā tipa filtru „Macrolite”, kurš nodrošina smalku attīrīšanu līdz 5 mkm. Šādu savienojumu mērķtiecīgi izmantot tur, kur smalkās attīrīšanas patronas filtri tiek piesārņoti un to izmantošana kļūst neracionāla.